Hoi An ir pilsēta, kas atrodas tikai 1h brauciena attālumā no Da Nang. Šī pilsēta ir labi saglabājies Dienvidaustrumu Āzijas tirdzniecības ostas piemērs un kopš 1999. gada ir iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Kad es pirmo reizi braucu cauri pilsētai, mans pirmais iespaids bija tāds, ka 3 uzturēšanās dienas šķita pārāk daudz šai pilsētai, jo nenojautu, ka šīs teritorijas skaistums vēl bija jāatklāj.
Pēc tam, kad iekārtojies ļoti jaukā viesnīcas istabā ar atspirdzinošu dzērienu, kas pagatavots no pasifloras augļiem, vienlaikus vācot informāciju par iespējām pilsētā un tās tuvumā, gaidāmo dienu plāns beidzot bija skaidrs.
Vecpilsēta
Hoi An vecpilsēta ir skaistums! Dzīvelīga un skaļa, bet mājīga un krāsaina. Budistu svētnīcas un franču koloniālās mājas, mākslas galerijas, vecie kanāli un tilti. Autentisku vjetnamiešu dzīvi var novērot tirgos, kur gados vecākas dāmas sēž ar savām precēm – svaigiem augļiem, dārzeņiem, garšvielām un rokdarbiem. Te ir iespējams atrast pārtikas kioskus ar vietējiem ēdieniem – reģionāliem ēdieniem, piemēram, vjetnamiešu maizi / sviestmaizi (banh mi), nūdeļu zupu (pho), ‘cepumus’ ar tajos ieceptiem krabjiem vai grilētus astoņkājus uz iesmiem.
- Tā kā pat septembrī dienā joprojām ir diezgan karsts, dienas laikā ielas ir mierīgākas un viss notiek vai nu no rīta, vai vakarā. Kad kļūst tumšāks, vecpilsētas ielas kļūst maģiskas – ielās tiek izgaismotas burvīgas laternas visās iespējamās krāsās.
- Vakarā Nguyen Hoang ielā uz salas Thu Bon upes vidū tiek atvērts Nakts tirgus, kas piedāvā ne tikai tradicionālus un modernus suvenīrus, bet arī gardus ielas ēdienus.
- Vēl romantiskākai atmosfērai var iznomāt laivu saulrieta kruīzam un izbaudīt apkārt esošās krāsainās laternas, kā arī visapkārt degošas sveces, kas peld ūdenī. Par dažiem vjetnamiešu dongiem iepsējams iegādāties savu sveci un ļaut tai peldēt ūdenī, ielaižot to no upes krasta, tilta vai laivas romantiskā kruīza laikā.
- Hoi An tika uzskatīta par leģendārā Zīda ceļa centru pirms vairāk nekā 300 gadiem. Tādēļ audumu un drēbju veikalos jūs varat iegūt pārsteidzošus tradicionālos audumus vai pat pasūtīt vietējo drēbnieku izgatavotu, personalizētu uzvalku. Tas, iespējams, nav lēts variants un prasītu laiku, taču tā varētu būt labi iztērēta nauda, ja ir nepieciešams jauns uzvalks un ir vairāk laika, lai uzturētos Hoi An.
- Hoi An jūs atradīsiet arī vjetnamiešu gobelēnu vai spilvenus, kas izgatavoti no krāsaina etniskā tekstila. Tie itešām ir krāšņi! Man uzvalku nevajadzēja, bet es iegādājos dažus spilgtus spilvenus, kas tagad ir lieliski dīvāna dekori viesistabā. Šādi spilveni – kā suvenīrs – ir arī spilgts atgādinājums ģimenes locekļiem par maniem piedzīvojumiem tālā, eksotiskā valstī.
- Starp citu, nebaidies kaulēties ar vietējiem iedzīvotājiem. Man izdevās dabūt tradicionālu vjetnamiešu cepuri par puscenu.
Amatnieku ciemati un pludmale
Hoi An apkaimē ir vairāki amatnieku ciemati, kuros joprojām var atrast tradicionālos amatniecības izstrādājumus, piemēram, koka izstrādājumus Kim Bong galdnieku ciematā, tradicionālos veidos izgatavotus traukus Thanh Ha podnieku ciematā, apskatīt zīdtārpiņus un kokonus Silk Village (zīda ciematā), daudz zaļumu Tra Que dārzeņu un garšaugu ciematā, kā arī apskatiet rīsu laukus, plantācijas un kokus ar dažādiem augļiem, piemēram, papaiju, banānu, granātābolu un citiem.
- Manuprāt, visērtākais un arī aizraujošākais veids kā apbraukt visus ciemus savā tempā, ir noīrēt skūteri. Tā kā satiksme nav tik intensīva kā lielajās pilsētās (plus – tu dotos uz laukiem), dalība Vjetnamas satiksmē ir interesanta, jautra un noteikti ir vērts izmēģināt! Kāpēc? Pirmkārt, baudīt vēja vēsmas karstā un saulainā dienā sniedz gandarījumu. Otrkārt, atrodoties pa vietējiem ceļiem, var vairāk izjust autentiskumu un mežonīgo dabu laukos – ap ciemiem nobraucu aptuveni 75 km. Un visbeidzot, krustojuma šķērsošana pie sarkanās gaismas ir normāla lieta – pamēģini būt ‘vietējais’ – pārbrauc pie sarkanā!
- Ceļi iet gar vai cauri rīsu laukiem, tāpēc apkārt var sastapt bifeļus. Kad gāju uz pludmali, viens tāds, ko redzēju, bija Vjetnamas ūdens bifelis (ja nemaldos), kas nejauši ganījās zālē pie ceļa, nerūpējoties par nepārtraukto satiksmi un atstājot uz ceļa lielas ekskrementu kaudzes. Tā patiešām bija interesanta pieredze.
Hoi An ir lieliska arī ar savu tuvumu okeānam. Lielākā daļa avotu attiecas uz divām galvenajām pludmalēm – An Bang un Cua Dai.
- Ieejot pludmalē, Tu redzēsi ar rokām darinātas ikoniskas vjetnamiešu groza laivas, ko izmanto zvejnieki, un līniju ar sauļošanās krēsliem, ko varat iznomāt no vietējiem restorāniem.
- Septembris/oktobris ir laiks, kad sākas lietus sezona, tāpēc pludmalē neredzēsi pārāk daudz tūristu. Tomēr, sēžot un atpūšoties, esi gatavi tam, ka Tevi traucēs vietējie iedzīvotāji, kas pastaigājas ar ēdienkartēm, piedāvājot dzērienus, uzkodas, saldējumu vai pat ēdienu no tuvējiem pludmales restorāniem!
My Son svētnīca
Vēl viens galamērķis Hoi An apgabalā ir My Son svētnīca tropiskajos džungļos, kas atrodas Vjetnamas dienvidos. Svētnīca ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un ir lielisks senās Champa civilizācijas paraugs.
Es pierakstījos ekskursijai caur viesnīcu un dabūju vietu autobusā, kas bija pilns ar citiem tūristiem. Pēc 1h bijām džungļos un mazs apskates autobuss mūs aizveda uz svētnīcu. Ekskursija notika gida pavadībā, kas mūs veda cauri pārsteidzošajām hinduistu tempļu drupām. Neparasts tur dzīvojošo cilvēku darbs no aptuveni 2. līdz 17. gadsimtam, kas visus tempļus būvēja, izmantojot dabā atrodamus materiālus. Esot tur, es jutos kā kādā no Indiana Džounsa filmām ar piedzīvojumiem džungļos, tempļos un noslēpumiem. Šo vietu noteikti ir vērts apmeklēt, ja atrodaties Hoi An reģionā!
Atceļā uz Hoi An es piedzīvoju pirmo Vjetnamas lietu, kas ilga 5 minūtes un pazuda tikpat ātri, kā sākās. Un tomēr – tas bija kā zīme gadījuma lietavām nākamajās dienās, īpaši – Can Tho.
LV 
EN