Kad atrodies Hoi An un nākamā pietura ir Can Tho, viena no iespējām ir braukt ar taksometru atpakaļ uz Da Nang, pēc tam – veikt lidojumu uz Saigonu (Hošimina), un pēc tam – braukt ar autobusu līdz Can Tho. Lai atrastu labākās transporta iespējas, es izmantoju 2 vietnes: 1) Baolau.com Āzijas lidojumiem un 2) VeXeRe.com Vjetnamas autobusiem.
Autobusi un autobusu pieturas
Nokļūšana līdz Saigonai ir vienkāršākā daļa. Pēc tam esmu uz lielās ielas netālu no Saigonas lidostas, un man nav ne mazākās nojausmas, no kuras autobusu pieturas man jānokļūst tālāk līdz Mien Tay autoostai. Google Maps palīdz iegūt aptuveno atrašanās vietu, bet pēc tam – man pašai jāatrisina noslēpums. Dažas no autobusu pieturām, kuras varu atrast ar Google Maps palīdzību, nevaru atrast realitātē. Ja pieturvietās ir kartes un autobusu saraksti, tos ir grūti izlasīt, kur nu vēl saprast. Līdz beidzot atrodu potenciāli pareizo autobusa pieturu autobusam Nr. 119, lai dotos uz Mien Tay autoostu, un kāda laime – autobusam vajadzētu būt jau pēc dažām minūtēm. Kamēr es gaidu autobusu un skatos uz neapstādināmo satiksmi, daži autobusu vadītāji apstājas, pat ja tā nav viņu pietura, lai pajautātu, kurp man jātiek. Visi viņi sāk norādīt nedaudz uz virzienu atpakaļ. Esmu neizpratnē. Kāda jaunkundze jautā, vai man nepieciešama palīdzība. Pēc minūtes viņa ar rokas mājienu aptur man nepieciešamo autobusu, pat ja šķiet, ka tas neapstājas autobusa pieturā. Un autobuss faktiski neapstājas! Tas palēnina savu gaitu, un man ir jāpaspēj ielēkt! Durvis aizveras, es saņemu biļeti un beidzot esmu ceļā uz autoostu.
Mien Tay autoosta ir pārpildīta. Tās sistēma man vispār nav saprotama – autobusu iekāpšanas vietas nav norādītas, autobusiem ir tikai numuri. Uz manas autobusa biļetes ir tikai autobusa numurs un tā atiešanas laiks. Milzīga, kustīga cilvēku rinda, kas atrodas galvenās ieejas priekšā, bez apstājas kāpj piebraucošajos autobusos, kas nekavējoties dodas prom. Man nav īsti laika to noskatīties, cerot, ka viens no šādiem autobusiem būs mans. Laika nav daudz. Tā kā viss notiek tik ļoti ātrā tempā, es sāku skriet apkārt, lai saprastu, no kurienes mans autobuss iziet. Daži cilvēki labprāt palīdz, un visbeidzot es beidzot atrodu vietu, kur autobusi mierīgi gaida savus pasažierus.
Beidzot atrodu autobusu ar numuru, kas atbilst numuram manā biļetē, līdz atiešanai ir atlikušas tikai 5min. Es dodos uz autobusu, kur autobusa vadītāja palīgs pārbauda manu biļeti un saka, ka tā nav pareiza. Esmu šokā, bet tāpat dodos pie vadītāja. Es parādu viņam biļeti, bet kaut kas nav kārtībā, jo viņš man atdod biļeti un dodas uz galveno ēku. Es sekoju, lai saprastu – kas ir nepareizi. Autobusa vadītājs nonāk pie veca datora un kaut ko izmaina sistēmā. Paldies dievam, ka viņu angļu valoda ir pietiekami laba, un es visbeidzot iekāpju autobusā, lai dotos tālāk.
Pirms iekāpt autobusā, ir jānovelk sandales un jāieliek tās plastmasas maisiņā, jo, kā es beidzot saprotu, tas ir “Sleeper Bus” no “Futa autobusu līnijas” pakalpojumiem – autobuss ir ļoti vienkāršs un, šķiet, ir pilns tikai ar vietējiem iedzīvotājiem. Autobusa vadītāja palīgs katram izdala pa ūdens pudelei, un brauciens var sākties. Manas kājas ir mazliet par garu paredzētajai kāju vietai, taču arī tad tas ir daduz ērtāk nekā standarta – sēdošs autobuss. Turklāt, ja vadītājs ir ekspresīvāks, negaidi, ka varēsi gulēt, ja vien neesi pieradis pie nepārtruaktiem “Beep! Beep!” 3 stundu garumā.
Can Tho pilsētas centrs ir daudz tālāk nekā autobusu stacija. Bet nevajag uztraukties par nokļūšanu pilsētā, jo viss šeit ir organizēts. Ej iekšā galvenajā ēkā un informācijas centrā pasaki savu viesnīcas adresi. Pretī saņemsi vārdu “mikroautobuss” un koka nūju, kas līdzinās tai, ko ārsts ieliek kaklā, kad esi slims… Paņem nūju ar kodu un dodies meklēt mikroautobusu. Ir jābūt ātrai – tiklīdz visas vietas ir piepildītas ar nūjām, kurām ir vienāds kods, mikroautobusa šoferis katram jautā adresi un sāk braukt pa pilsētu. Šķiet, ka viņam ir dators galvā, kad viņš plāno maršrutu ar pasūtījumu, lai izlaistu visus pasažierus.
Tas pats notiek braucienā atpakaļ. Tā kā pilsētā nav daudz sabiedriskā transporta, “Futa autobusu līnijai” ir pakalpojums – tie uzņem cilvēkus no pilsētas bez papildu maksas un aizved līdz autoostai. Tātad, Tu izkāp pie savām durvīm, un Tevi uzņem tieši tur, kur nepieciešams!
Brauciens ar autobusu ir interesants – skati ir citādāki nekā valsts ziemeļos. Turklāt ir mākoņains, bet tas nenozīmē, ka ārā ir stipri vēsāks. Skats, ko var novērot, braucot pa laukiem un ir bieži sastopams lielākajā valsts daļā – vairāku vai atsevišķu kapu vietas rīsu laukos. Tas izskatās dīvaini. Ja es pareizi atceros no brauciena uz My Son (pati to neesmu pētījusi) – vjetnamiešiem ir līdzīgas tradīcijas kā ķīniešiem: kad cilvēks nomirst, viņš / viņa tiek apglabāts zemē, kurā dzimis, lai dvēsele varētu atgriezties savas zemes aizsargāšanai.
Pārtikas nakts tirgus un svaigās pārtikas tirgus
Šajās lietainajās dienās Can Tho šķiet pelēka un bezkrāsaina, vien jāpagaida, kad iestāsies tumsa. Can Tho pilsētā ir trīs slaveni nakts tirgi , un katram no tiem ir sava unikalitāte. Man izdevās apmeklēt divus no tiem, jo ties abi ir tikai vienas ielas attālumā: Tay Do Nakts Tirgus (Can Tho Nakts Tirgus) ar dažādiem ielas ēdieniem un Ninh Kieu Nakts Tirgus ar visa veida lētām drēbēm un apaviem.
Tādi teksti kā “Netālu no šejienes ir Pārtikas nakts tirgus ar gardiem ēdieniem!” nav jāatkārto. Dienas laikā šī vieta ir garlaicīga, bet vakarā – tā kļūst kā pilsēta pilsētā – ēdienu stendi ar dažādiem gardumiem – jūras veltēm, tradicionāliem saldumiem un sviestmaizēm. Garšīgi! Vari pārlūkot un pārbaudīt gandrīz katru stendu un izvēlēties visgaršīgāko ēdienu, ko baudīt.
Pastaigājot pa Pārtikas nakts tirgu, viens no ēdieniem, kas jums jāizmēģina, atrodoties Can Tho, ir Magenta augu lipīgie rīsi (Xoi La Cam). Tradicionāli baltos rīsus iemērc ūdenī ar purpura augu sulu, piešķirot rīsiem purpursarkanu krāsu. Lipīgās rīsu kūkas var būt pikantas vai saldas – Tava izvēle!
Svaigās pārtikas tirgus Can Tho bija mana pārsteidzošākā tirgus pieredze, ko ceļojuma laikā izbaudīju, jo beidzot noķēru laiku, kad tas ir atvērts – agri no rīta, tieši pēc brauciena ar laivu uz Peldošo tirgu un rīsu papīra rūpnīcu. Svaiga gaļa, svaigas jūras veltes, svaigi zaļumi. Svaigi un mežonīgi. Redzot visus iespējamos dzīvniekus, kurus var pagatavot un ēst – oho! Paskaties!
Durian auglis
Gandrīz izklausoties pēc smagā metāla grupas, durians ir ‘maģisks auglis’. Tiem, kas nezina šo augli – tas ir tik maģisks, ka es pat uzrakstīju runu par to publiskās runas nodarbībās. Es zināju, kas ir duriana auglis – pazīstams kā visbreismīgāk smaržojošais auglis pasaulē, kuru aizliegts ņemt lidmašīnā. Daži saka, ka tas smaržo kā elle un garšo kā debesis. Es sākumā neticēju, ka tas varētu būt tik briesmīgi.
- Pat tikai ejot garām augļu stendam, to var nekļūdīgi saost. Ja jūti debessaldu smaržu, kas vienlaikus izraisa sliktu dūšu – tas ir durians!
- Viss auglis izskatās kā milzīga, asa, gandrīz lodes formas svešzemju galva, bet viena ēdamās gaļas šķēle, kurā ir lielas sēklas, izskatās kā gaiši dzeltena kaka.
- Aizturiet elpu un kod! Sākumā tekstūra ir nedaudz kraukšķīga kā ābols un arī ļoti maiga. Garšo nedaudz saldi. Lai ko Tu darītu, neievelc smaržu, citādi… OMG, tas ir tik pretīgi! Smarža, tekstūra, garša, izskats… Visa šī kombinācija jau izraisa vemšanas refleksu. Paldies dievam, ka tas neizdod skaņu! Visticamāk, tas būtu tik jauki, ka plīstu bungādiņas!
- Es noteikti iesaku izmēģināt šo augli vismaz vienu reizi dzīvē. Plaukstas izmēra gabals maksā apmēram 75’000 Vjetnamas dongu (~3 EUR)!
- Gadījumā, ja atrodies uz ielas ēdot šo augli, pārliecinies, ka blakus ir plastmasas maisiņš vai tuvumā atrodas atkritumu tvertne. Noderēs!
Tātad – es izmēģināju durian augli, un neesmu pārliecināts, vai es to darīšu vēlreiz. Nākamreiz es noteikti pieturētos pie citiem eksotiskajiem, dīvainas formas augļiem, piemēram, pitaija augļiem – sulīgi rozā vai sniegoti baltiem, matainiem rambutāniem, līčijām un longan augļiem ar saldu, ēdamu mīkstumu. Vai arī sulīgas vīnogas mandarīnu lielumā. Izvēlētos jebkura izmēra, spilgti oranžu papaiju, kuras garša ir tik bagātīga, ka šķiet, tajā varētu peldēt…
Peldošais Tirgus un Rīsu papīra rūpnīca
Pārliecinies, ka esi noorganizējis agra rīta ekskursiju uz peldošo tirgu. Lai nokļūtu lielākajā peldošajā tirgū Can Tho upē (kas acīmredzot ir viens no populārākajiem pasaulē) – Cai Rang peldošajā tirgū – ir vajadzīgas aptuveni 30 minūtes, un tas ir pilns ar lauksaimniecības precēm, īpaši augļiem. Tirgus sāk darboties ap pulksten 4 no rīta, kamēr vēl ir diezgan tumšs, un beidz savu darbību ap pulksten 10 no rīta.
Can Tho upes ūdens neizskatās labi – tas ir pienaini brūns un tajā peld jūras aļģes. Bet, nokļūstot tirgū, svarīgi ir tikai dažāda lieluma laivas, kas peld apkārt – lielas un mazas, piepildītas ar augļu un dārzeņu kalniem. Lai uzzinātu, ko var iegādāties uz noteiktas laivas, ir jāaplūko vertikālās nūjas, kur piestiprināti tie augļi un dārzeņi, ko no laivas tirgo. Un tad – vienkārši peldi pa laivu jūru, lai iegūtu to, ko vēlies. Dažas laivas var pietuvoties jūsu, piedāvājot izmēģināt savas preces. Dažas laivas pat izskatās tā, ka cilvēki faktiski dzīvo uz tām – žūst drēbes, spēlējas bērni. Laivas peld tik ļoti tuvu, ka dažreiz šķiet – avārija ir neizbēgama… Tas ir aizraujoši.
Nākamā pietura pēc peldošā tirgus ir rīsu papīra rūpnīca. Rūpnīcā var izbaudīt jauku ekskursiju un redzēt, kā ar tradicionālām metodēm tiek ražots rīsu papīrs un rīsu nūdeles – un pat izmēģināt to pats. Pēc tam vietējā ēstuvē saņem garšīgas brokastis, pirms atgriezties pilsētā.
Ja paveicas, atgriežoties, gids var izgatavot tradicionālās, pītas palmu ‘rotaslietas’ – vainagu, auskarus, gredzenus, rokassprādzi utt.
Kara muzejs, Vīraka spoles un Zelta Zvaigzne
Ja diena nav tik saulaina, dodies uz Militārā kara muzeju Can Tho (Bao Tang Quan Khu 9), kurā iespējams apskatīt un izzināt Vjetnamas militāro spēku un karu vēsturi. Muzejs ir plašs, un tajā ir daudz telpu un āra izstādes ar vietējo vēsturi, franču okupāciju un Vjetnamas karu. Izstādēs ir iekļauta militārā tehnika, kara ieroči un pat helikoptera paliekas. Muzejs ir bez maksas, tāpēc tajā var pavadīt tik daudz laika, cik vēlas.
Ong templis ir pagoda Can Tho pilsētas centrā, kas dekorēta ar milzīgām vīraka spolēm un piepilda telpu ar dūmiem un smaržu. Apmeklējot templi, ievēro tā noteikumus un iededz savu vīraka spirāli ar vēlmi un pozitīvām domām, kas uzrakstītas uz plāksnes. Kad plāksne ir piestiprināta pie spoles un spole ir aizdegta, vīrietis ar garu mietu to piekārinās pie griestiem, lai Tava vēlmes un domas kā ziņa varētu aizplūst uz augšu debesīs.
Visticamāk, kad ir sanācis saaukstēties vai ir sāpējusi galva, esi lietojis Zelta zvaigznes balzamu (Cao Sao Vang) vai atceries to no savas bērnības. Balzams ir izgatavots no augstas kvalitātes ēteriskajām eļļām no Vjetnamas – piparmētrām, mentoliem, kampariem un kajuputiem. Ja Tev ir iespēja atrasties aptiekā, noteikti iegādājies viesmaz vienu. Tas maksā apmēram 30 centus gabalā. Es domāju, ka tas ir viens no labākajiem suvenīriem, ko daudzi atzīst un ir patiesi kvalitatīvs.
Mūsu pēdējā pietura Vjetnamā – Hošimina (saukta arī – Saigona).
LV 
EN